Psoriāze – ko mēs zinām par šo ādas slimību

Psoriāze ir viena no tām ādas slimībām, ko apvij dažādi mīti. No cilvēkiem, ko skar šī kaite, bieži vien apkārtējie izvairās, jo baidās saslimt. Patiesība ir tāda, ka psoriāze nevar pielipt apkārtējiem nekāda kontakta ceļā. Nosliece uz šo slimību ir ģenētiska.

Psoriāze ir imūna saslimšana

Ārsti psoriāzi definē kā ģenētiski noteiktu imūnu saslimšanu, kas izpaužas uz ādas kā pelēku, sudrabainu un baltu zvīņu klātas plāksnītes. Nepareizi imūnās sistēma signāli veicina paātrinātu un pastiprinātu šūnu augšanu, tāpēc jaunas ādas šūnas veidojas dienās, nevis nedēļās. Psoriāzes slimnieki sastopas ne tikai ar zvīņojošiem ādas pleķiem, bet arī izsitumiem, nagu atslāņošanos, plaisājošu ādu pirkstu galos, smaganu iekaisumiem.

Psoriāzei izšķir dažādus veidus atkarībā no tā, kuras ķermeņa vietas ir vairāk skartas. Biežākās ķermeņa daļas, ko skar šī slimība, ir galvas matainā daļa, seja, rokas, plaukstas un paduses, arī ceļgali un dzimumorgānu apvidus.

Slimība var parādīties no dzimšanas vai dzīves laikā

Psoriāze ir tā slimība, kas var ilgstoši snaust organismā, kā arī uzliesmot dažādu faktoru ietekmē. Kādam tā parādās jau pēc dzimšanas, bet citam tikai pieaugušā vecumā pēc kādu kairinošo faktoru ietekmes. Par biežākajiem vaininiekiem slimības uzliesmošanā uzskata stresu, pārslodzi, ādas traumatizāciju, atsevišķu medikamentu lietošanu, vielmaiņas traucējumus. 

Lai noteiktu, vai tā tiešām ir psoriāze, jāapmeklē dermatologs un jāveic diagnostika. Dermatologs nosaka individuālu ārstēšanas plānu, kas mazina uzliesmojumus un uzlabo dzīves kvalitāti.

Psoriāzes slimnieki saskaras ar psihoemocionālām problēmām

Pētījumi liecina, ka sabiedrības informētība un izpratne par psoriāzi un tā slimnieku dzīvi ir samērā zema. Slimības norise jau tā ir smaga, tāpēc apkārtējo noraidījums, bailes un pat atklāti negatīvā attieksme var kopā veidot smagu psihoemocionālo slogu. 

Liela daļa psoriāzes slimnieku dzīves laikā saskaras ar depresiju, trauksmi, veģetatīvo distoniju. No vienas puses tās ir slimība sekas, bet psihologi un dermatologi savā ziņā šos iemeslu arī min kā iespējamos cēloņu slimības attīstībā. 

Pastāv uzskats, ka ar psoriāzi sakaras cilvēki, kuri ir neapmierināti ar savu ķermeni, kuriem ir izteikts emocionāls stress, nepilnvērtības sajūta. Uzlabojot savu emocionālo pašsajūtu, atrodot domāšanas modeļus, kas palīdz pieņemt situāciju, savu ķermeni, var novērot slimības saasinājumu mazināšanos. Protams, psoriāze ir arī jāārstē atbilstoši tam, kā dermatologs to ir noteicis.